Rīga, 7.sept., LETA. Pagaidām ik dienu Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) nonāk pa vienam, dažkārt arī vairāk A hepatīta pacientiem dienā, taču LIC direktora vietniece medicīnas jautājumos Velga Ķūse prognozē, ka pacientu skaits jūtami pieaugs, jo skolēni jau atgriezušies skolās, kur nereti visstraujāk izplatās dažāda veida infekcijas.
Pēc LIC apkopotajiem datiem, šogad no stacionāra izrakstīti jau 770 A hepatīta slimnieki, bet stacionārā šobrīd atrodas desmit slimnieki, no kuriem pieci iestājušies aizvadītajā nedēļas nogalē.
Jau ziņots, ka jūnijā aptuveni trīs reizes bija samazinājies saslimšanas gadījumu skaits ar A hepatītu, sarūkot līdz 149 gadījumiem.
Neskatoties uz saslimšanas gadījumu samazināšanos, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologi prognozēja, ka līdz ar vasaras beigām gaidāms jauns A hepatīta saslimšanas vilnis, kas skaidrojams ar vīrusa izplatīšanās sezonālajām īpatnībām, plašu vīrusa cirkulāciju sabiedrībā un to, ka lielai iedzīvotāju daļai nav imunitātes pret šo infekciju.
SVA atzīmēja, ka pagājušajā gadā tieši augusta beigās tika reģistrēts straujš saslimšanas gadījumu skaita pieaugums, norādot, ka daudziem cilvēkiem inficēšanās notikusi jūlijā vai augusta sākumā, jo no inficēšanās brīža, līdz parādās pirmie slimības simptomi, paiet no 15 līdz 50 dienām.
Visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā, ar sadzīves priekšmetiem, dzerot ūdeni vai lietojot inficētus produktus, tāpat dzimumakta laikā ar inficēto personu.
Visiem, kuri nav imūni pret A hepatītu, tas ir, nav pārslimojuši A hepatītu un/vai nav tikuši vakcinēti, īpaši jāuzmanās no iespējami inficētas pārtikas un nedroša ūdens lietošanas, peldēšanās ūdenskrātuvēs, kuru ūdens kvalitāte netiek pārbaudīta, bet it īpaši jāievēro personīgā higiēna – biežāka un rūpīgāka roku mazgāšana.
Īpaši svarīga ir bērnu izglītošana higiēnas jautājumos, kas uzskatāma par A hepatīta un citu infekcijas slimību nespecifisku profilaksi. Bērnam jāiemāca pareizi un rūpīgi mazgāt rokas, ja rokas nav mazgātas, izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei, neēst pārtikas produktus, iepriekš nenomazgājot rokas, kā arī nebāzt mutē rotaļlietas, pirkstus, zīmuļus un citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji, nelietot ar citiem kopīgus traukus, nedzert ūdeni no krāna, lietot uzturā tikai vārītu vai fasētu dzeramo ūdeni, nelietot uzturā nemazgātus augļus, ogas un dārzeņus, nelietot uzturā nezināmas izcelsmes ledu, jo, sasaldējot ūdeni, vīrusi neiet bojā, kā arī nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas nav šim mērķim paredzētas.
Personīgās higiēnas ievērošana var būtiski samazināt inficēšanās risku, tomēr visefektīvākais A hepatīta profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Tā var pasargāt no saslimšanas arī tad, ja veikta divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās. Vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem A hepatīta infekcija var noritēt smagi, piemēram, personām ar hroniskām aknu slimībām.
Vakcinācijas kurss – atkarībā no vakcīnas ražotāja – ietver divas līdz trīs potes, kas rada noturīgu imunitāti vismaz uz desmit gadiem. Aizsardzības efekts pret A hepatīta klīnisko formu sākas jau 14.-21.dienā pēc vakcīnas ievadīšanas, bet pilnīga imunitāte pret A hepatītu gandrīz visiem vakcinētajiem izveidojas pēc 30 dienām.
