Speciālistu viedoklis Baiba Rozentāle, Asoc. profesore Kas ir vakcīna? Vakcīna ir medikaments, ar kuru tiek īstenota profilakse. Turklāt vakcinācija ir viens no galvenajiem un efektīvākajiem profilakses veidiem un kopumā vienmēr ir lētāka un izdevīgāka par ārstēšanu un rehabilitāciju – kā indivīdam, tā valstij. Turpināt lasīt
Uzzini sev tuvāko vakcinēšanas vietu, zvani 1188

Obligātā profilakse

Vakcinācijas prasības un malārijas risks ceļotājiem1

Ievads
Par katru valsti sniegta šāda informācija: galvaspilsētas nosaukums un aptuvenais augstums virs jūras līmeņa, prasības par obligāto vakcināciju pret dzelteno drudzi (ja tādas ir) un informācija par malārijas risku un ieteicamo profilaksi.

Vakcinācija pret dzelteno drudzi
Vakcināciju pret dzelteno drudzi veic divu iemeslu dēļ:

  • lai aizsargātu ceļotājus, kas var inficēties ar dzeltenā drudža vīrusu. Šajos gadījumos vakcinācija ir rekomendēta, bet nav obligāta. Tā kā nevakcinētām personām dzeltenais drudzis bieži ir letāls, vakcinācija tiek rekomendēta visiem ceļotājiem, kas plāno apmeklēt reģionus, kuros pastāv risks inficēties ar dzelteno drudzi.
  • lai aizsargātu valstis no dzeltenā drudža vīrusa ievešanas. Vakcinācija pret dzelteno drudzi ir obligāta prasība iebraukšanai šajās valstīs.

Ceļotāji ir jābrīdina, ka prasība vakcinēties pret dzelteno drudzi nav saistīta ar inficēšanās risku.
Valstis, kas pieprasa vakcinācijas sertifikātu, ir valstis, kurās slimība nav sastopama, bet kurās ir sastopami moskīti vai primāti, kas var pārnēsāt dzeltenā drudža infekciju. Attiecīgi, vīrusa ievešana, ko veic inficēts ceļotājs, var izraisīt tā ieviešanos un vairošanos vietējo moskītu un primātu organismos, radot inficēšanās risku cilvēku populācijai.

Vakcinācijas sertifikāts tiek prasīts visiem ceļotājiem, kas ierodas no dzeltenā drudža skartajām valstīm, arī ja tās tiek šķērsotas caurbraucot. Starptautiskais sertifikāts par vakcināciju pret dzelteno drudzi ir derīgs sākot no 10. dienas pēc vakcinācijas, un tā derīguma termiņš ir 10 gadi.

Fakts, ka kādā valstī nav obligātas vakcinācijas prasības, nenozīmē, ka tajā nepastāv dzeltenā drudža infekcijas risks.
Saskaņā ar Starptautiskajiem veselības noteikumiem (IHR), valstīm ir jāziņo Pasaules Veselības organizācijai (PVO) par visiem dzeltenā drudža gadījumiem. Šīs valstis tad tiek uzskatītas par „infekcijas skartajām teritorijām”. Ir paredzams, ka noteikumu jaunajā redakcijā šī terminoloģija mainīsies, bet tālāk sniegtajā valstu sarakstā pagaidām tā ir saglabāta, lai nodrošinātu atbilstību PVO dalībvalstu sniegtajiem oficiālajiem ziņojumiem. Infekcijas skarto teritoriju saraksts tiek publicēts biļetenā „Weekly epidemiological record”.

Valstis tiek uzskatītas par dzeltenā drudža „endēmiskajiem rajoniem”, ja vīruss ir sastopams moskītu un primātu populācijās, tādējādi šajās valstīs pastāv potenciāls inficēšanās risks cilvēkiem.

Vakcinācija pret citām infekcijām
Rutīnas vakcinācija. Ieteicams, lai visi ceļotāji būtu saņēmuši pilnu rutīnas vakcināciju, atbilstoši valsts potēšanas kalendāram; revakcinācija jāveic ar vakcīnas instrukcijā paredzētajiem laika intervāliem.

A hepatīts. Vakcinācija pret A hepatītu tiek rekomendēta visiem ceļotājiem, kas dodas uz jaunattīstības valstīm un valstīm, kas pāriet uz tirgus ekonomiku.

Infekcijas slimības.

Malārija. Sīkāka informācija atrodama sadaļā „Malārija”. Ieteicamā profilakse katrai valstij tiek noteikta pamatojoties uz šādiem faktoriem: malārijas iegūšanas risks, attiecīgajā teritorijā prevalējošās malārijas parazītu sugas, valsts ziņotais zāļu rezistences līmenis un izplatība, kā arī iespējamais nopietnu blakusparādību risks dažādu profilaktisku zāļu lietošanas rezultātā. Ja ir sastopams gan P.falciparum, gan P.vivax, noteicošā ir profilakse pret falciparum izraisīto malāriju.

Skaitļi I, II, III un IV attiecas uz profilakses tipu, kas norādīts sekojošajā tabulā.

Malārijas risks

Profilakses tips

I tips

Ļoti neliels malārijas pārnešanas risks

Tikai aizsardzība pret moskītu kodieniem

II tips

Tikai P.vivax izraisītas malārijas vai pilnībā pret hlorokvīnu jutīga P.falciparum izraisītas malārijas risks

Aizsardzība pret moskītu kodieniem un hlorokvīna ķīmijprofilakse

III tips

Malārijas pārnešanas risks un radusies rezistence pret hlorokvīnu

Aizsardzība pret moskītu kodieniem un hlorokvīna + proguanila ķīmijprofilakse

IV tips

Augsts falciparum izraisītās malārijas risks plus rezistence pret zālēm vai mērens/ zems falciparum izraisītās malārijas risks, bet izteikta rezistence pret zālēm

Aizsardzība pret moskītu kodieniem un meflokvīns, doksiciklīns vai atovakvons/ proguanils (izvēloties to, pret kuru nav ziņota rezistence konkrētajā valstī)

Lūdzu ievērojiet, ka šajā sarakstā norādītie augstumi virs jūras līmeņa ir vidējie rādītāji (tikai informācijai).


[1]
Šajā publikācijā termins „valsts” attiecas uz valstīm, teritorijām un reģioniem.

Drukāt Pārsūtīt Atpakaļ