Šis ir ieteiktais standarta grafiks bērnu un pieaugušo vakcinācijai Latvijā.

*Sākot ar 2011.gada 1.janvāri
** Sākot ar 2010.gada 1.septembri

Pieaugušajiem un bērniem papildus iesaka:

• vakcināciju pret B hepatītu – praktiski visiem, kuri nav vakcinēti, bet īpaši tiem, kuri varētu būt kontaktējušies ar hepatīta B nēsātāj iem vai paaugstināta riska gadījumos, piemēram, veselības aprūpes darbiniekiem;
• vakcināciju pret gripu – vakcinācija tiek piedāvāta, lai pasargātu cilvēkus, kuri ir riska grupā, piemēram, tos, kuri vecāki par 65 gadiem;
• pēc vecāku brīvprātīgas izvēles – arī bērnu vakcināciju pret rotavīrusu infekciju un vējbakām;
• vakcināciju pirms došanās ceļojumā – tā lielā mērā atkarīga no plānotā galamērķa. Vairākas nedēļas pirms ceļojuma vajadzētu konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu, kādas vakcīnas nepieciešamas. Biežāk ieteiktās ir A un B hepatīta, vēdertīfa un dzeltenā drudža vakcīnas.

Kopīgie blakusefekti:
Šie simptomi ir sastopami un tiem vajadzētu būt īslaicīgiem:

• tūska, apsārtums, sāpes injekcijas vietā;
• nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra [zemāka par 39°C];
• nogurums vai vispārēja vājuma sajūta.

VAKCĪNAS RADĪŠANA

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai radītu vakcīnu?

• Nepieciešams ilgs laiks, lai attīstītu vienu jaunu vakcīnu – parasti 10 gadi un vairāk.
• Tas ir tāpēc, ka pirms plašas vakcinācijas uzsākšanas pētījumos tiek rūpīgi un apjomīgi pārbaudīta vakcīnas drošība un efektivitāte.

Kā tiek radītas vakcīnas?

1. Pētījumi

• Zinātnieki laboratorijā cenšas atklāt, izpētīt, kā baktērija vai vīruss izraisa slimību, jo vakcīnas izveidošana sākas ar cēloņa atrašanu.
• Jebkuram cilvēkam ir savs ģenētiskais kods, tāds ir arī vīrusiem un baktērijām.
• Kad zinātnieki izpratuši slimības kodu, viņi var identificēt punktus, kur vakcīna var radīt antivielas, lai cīnītos ar vīrusiem un baktērijām.
• Dators modelē un laboratorijas testi mēģina paredzēt to, kā vakcīna ietekmēs cilvēka imūnsistēmu.

2. Pirmsklīniskie pētījumi

• Kad vakcīnas prototips ir radīts, sākas pirmsklīniskie pētījumi, parasti ar dzīvniekiem.
• Dzīvniekus izmanto, jo to imūnsistēmas ir līdzīgas cilvēku imūnsistēmām, un rezultāti palīdz noteikt paredzamo efektu uz cilvēkiem.
• Šie testi parāda galvenās blaknes.

3. Četras klīnisko pētījumu fāzes
Pirmā fāze

• Ir pagājuši gadi, kopš zinātnieki sākuši pētījumus.
• Pirmā fāze aprobežojas tikai ar dažiem cilvēkiem [20 – 100 brīvprātīgo], kuriem injicē vakcīnas, jo zinātnieki pārbauda drošību, meklējot galvenās blaknes.

Otrā fāze

• Pētījumos piedalās simtiem brīvprātīgo.
• Otrās fāzes pētījumi ir ilgi un sarežģīti. Tie var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem.
• Ar testu palīdzību pēta drošību, imunitāti [tiek veiktas analīzes, lai pārbaudītu koncepciju], lai atklātu, kā cilvēka imūnsistēma reaģē uz vakcīnu, un noteiktu precīzu devu.
• Otrajā fāzē tiek precizēta vakcīnas efektīvākā izmantošana, optimālākā deva efektivitātei un drošībai, precīzs devu skaits.
• Tiek apkopota informācija par negatīvajām blaknēm – ja injekcijas vietā novērojams apsārtums un tūska, muskuļu sāpes, drudzis u.c.
• Daļai brīvprātīgo, kuri piedalās otrajā fāzē, netiek ievadīta pētāmā vakcīna. Tā vietā, viņiem injicē jau licenzētas vakcīnas vai kādas citas nekaitīgas substances (placebo).
• Placebo kontrolēti pētījumi, salīdzina vakcinēta un nevakcinēta cilvēka reakciju.

Trešā fāze

• Trešā fāze ir visilgākā, tā pārbauda efektivitāti. Šīs pārbaudes var ilgt vairākus gadus. Pārbaudē var būt iesaistīti no dažiem simtiem līdz pat desmitiem tūkstošu brīvprātīgo.
• Daži brīvprātīgie saņem nevis pētāmo vakcīnu, bet jau licenzētu variantu, lai salīdzinātu blaknes – visu, sākot ar sāpīgumu injekcijas vietā, beidzot ar nopietnām reakcijām.
• Ja trešās fāzes pētījumos ir pierādīta konkrētās vakcīnas drošība un efektivitāte, izgatavotājs iesniedz reģistrācijas pieteikumu Pārtikas un zāļu administrācijā [FDA - Food and Drug Administration, Amerikas Savienotajās Valstīs] vai Eiropā – EMEA, kas centrāli reģistrē šo vakcīnu visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ceturtā fāze

• Reģistrācija var tikt piešķirta vai noraidīta. Šis lēmums tiek pieņemts pēc tam, kad speciālistu komanda [mikrobiologi, biostatistiķi, imunologi u.c. speciālisti] novērtē pētījumos iegūto datu patiesumu.
• Ja reģistrācija tiek piešķirta , tiek veikta pēcreģistrācijas uzraudzība.
• Uzraudzība ir vakcīnu saņēmušo brīvprātīgo turpmākā novērošana
• Pēcreģistrācijas uzraudzība sniedz svarīgu informāciju par vakcīnas drošību un efektivitāti ilgtermiņā.

4. Ražošana

• Pēc vakcīnas apstiprināšanas un ražošanas paraugi no katras ražošanas sērijas jāiesniedz FDA vai EMEA, lai saņemtu atļauju tās lietošanai. Katra partija tiek testēta un pārbaudīta.
• Katrai partijai jāpārbauda drošība, tīrība un potence, lai pārliecinātos par katras vakcīnas devas viendabīgumu, jo tās ir ļoti jutīgas. Piemēram, temperatūras izmaiņas ražošanas procesa gaitā var samazināt vakcīnas iedarbību.

ATSAUCES:

¹ ´ Imunology, ´ www.cdc.gov, 2004

² ´Vaccine,´ Foundation for Biotechnology Awareness and Education

http://www.fbae.org/channels/biotech in medicine/vaccines.htm , 2003

³ Vaccine – preventable Disease,´ www.cdc.gov, 2003

⁴ ´How Vaccines Prevent Disease,´ www.cdc.gov, 2004

⁵ ´Why Immunize?´ www.cdc.gov, 2003

⁶´Immunisation Schedule,´ NHS Direct, Self – help Guide, National Health Service, UK,

http://www.nhsdirect.nhs.uk/Self-Help/info/advice/immunisationschedulle.asp 2004

⁷Expanded Program for Immunization, WHO,

www.who.int/vaccines-diseases/epitraining/SiteNew/iip/PDF/Module2.pdf 2004

⁸´ABCs of Childhood Vaccines,´ www.cdc.gov, 2004

Drukāt Pārsūtīt Atpakaļ