Ceļotājiem un to konsultantiem jāievēro četri piesardzības principi:
—Ņemiet vērā inficēšanās risku, inkubācijas periodu un galvenos simptomus.
— Izvairieties no malārijodu kodieniem, īpaši laika posmā starp krēslu un rītausmu.
— Lietojiet pretmalārijas līdzekļus (ķīmijprofilaksi), kad nepieciešams, lai novērstu inficēšanos un slimību.
— Ja nedēļu vai ilgāk pēc iebraukšanas valstī, kur pastāv inficēšanās risks, un 3 mēnešus pēc atgriešanās no riska zonas parādās drudzis, nekavējoties meklējiet ārsta palīdzību, lai noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu.
Aizsardzība pret malārijodu kodieniem
Visiem ceļotājiem jāpaskaidro, ka individuāli piesardzības pasākumi pret malārijodu kodieniem laika posmā starp krēslu un rītausmu ir pirmās nozīmes aizsardzība pret malāriju.
Ķīmijprofilakse
Jāizraksta vispiemērotākā pretmalārijas līdzekļa (ja tāds nepieciešams) pareizā deva, ņemot vērā ceļojuma galamērķi.
Ceļotājiem un to ārstiem jāsaprot, ka NEVIENS PRETMALĀRIJAS PROFILAKTISKO LĪDZEKĻU KURSS NENODROŠINA PILNĪGU AIZSARDZĪBU,
Jāņem vērā arī šādi norādījumi:
- Devas nosaka pēc bērna ķermeņa masas.
- Katrai dienai paredzēto pretmalārijas līdzekļu lietošana jāuzsāk dienu pirms ierašanās malārijas riska zonā.
- Iknedēļas hlorokvīna terapija jāuzsāk nedēļu pirms ierašanās ceļojuma galamērķī.
- Iknedēļas meflokvīna terapija jāuzsāk vismaz nedēļu, bet ieteicams 2–3 nedēļas pirms aizbraukšanas, lai sasniegtu maksimālu koncentrāciju asinīs un blakusparādību gadījumā varētu apsvērt iespējamās alternatīvas.
- Pretmalārijas medikamenti jālieto kopā ar ēdienu, uzdzerot lielu daudzumu ūdens.
- Visi profilaktiskie līdzekļi jālieto regulāri, uzturoties malārijas riska zonā, un jāturpina lietot vēl 4 nedēļas pēc pēdējā iespējamā kontakta ar infekcijas ierosinātāju, jo parazīti šai laikā var turpināt atrasties aknās. Vienīgais izņēmums ir atovakvons/proguanils, kura lietošanu var pārtraukt nedēļu pēc atgriešanās.
- Atkarībā no galamērķī dominējošās malārijas formas, ceļotājus jāinformē par iespējamu P. vivax un P. ovale izraisītas infekcijas vēlīnu sākumu.
Atkarībā no malārijas riska konkrētajā valstī ieteicamā malārijas profilakses metode varētu būt aizsardzība pret malārijodu kodieniem vai aizsardzība pret malārijodu kodieniem kombinācijā ar ķīmijprofilaksi:
Visiem pretmalārijas līdzekļiem ir specifiskas kontrindikācijas un iespējamas blakusparādības. Blakusparādības, kas saistītas ar malārijas ķīmijprofilaksi, ir izplatītas, tomēr lielākā daļa ir nenozīmīgas un neietekmē ceļotāja aktivitātes. Nopietnas blakusparādības, kas tiek definētas kā dzīvībai bīstamas un tādas, kas prasa hospitalizāciju vai tās pagarināšanu un kā rezultātā iestājas ilgstoša darbnespēja vai invaliditāte, ir reti sastopamas un parasti tiek identificētas tikai tad, kad kādas zāles tiek lietotas ilgstoši. Ir aprēķināts, ka, lietojot meflokvīnu, nopietnu blakusparādību biežums svārstās no 1 uz 6000 līdz 1 uz 10 600 ceļotājiem, salīdzinot ar hlorokvīnu — 1 uz 13 600 ceļotājiem. Reti sastopamu nevēlamu blakusparādību biežums, veicot malārijas profilaksi ar atovakvonu/proguanilu vai doksiciklīnu, nav noteikts. Ar medikamentiem saistītu blakusparādību risks ir jāizvērtē attiecībā pret risku saslimt ar malāriju, īpaši tās tropisko formu, un vietējiem zāļu rezistences veidiem.
Katrs no pretmalārijas medikamentiem ir kontrindicēts noteiktām grupām un indivīdiem, un kontrindikācijas ir rūpīgi jāapsver, lai samazinātu nevēlamu blakusparādību risku. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām jākonsultējas ar ārstu. Ikvienam ceļotājam, kuram parādās nopietnas blakusparādības, jāpārtrauc lietot pretmalārijas medikaments un nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Tas īpaši attiecas uz neiroloģiskiem vai psiholoģiskiem traucējumiem, kas parādās meflokvīna terapijas laikā. Profilaktisko ārstēšanu nevajadzētu tūlīt pārtraukt, ja parādās slikta dūša, neregulāra vemšana vai šķidra vēdera izeja; ja simptomi nepāriet, jākonsultējas ar ārstu.
